Mūsu Anna šogad pabeidza 6. klasi. Mājmācībā. Viņai mājmācību nav ieteikuši ārsti (kaut arī mūsu dakterīte Inese mūs iedrošina un visādi atbalsta).Nē, Annas mammai ir " pārāk liela", brīvdomātājas galva. (Mjā, varbūt ārsts ir vajadzīgs manai galvai?). Garais ievads ir kā paskaidrojums, kāpēc "Annas skolā" tik ilgi neviens nebija atrodams. Mājmācībnieki jau neiet uz skolu katru dienu.
Arī skolnieki sanāk dažnedažādi.
Toties prieks par notiekošo ir visiem.
Pusdienu maizīte arī jāgādā pašiem.
Mmm.... smaržo un garšo daudz labāk kā skolas ēdnīcā!
Un tad sekoja vēl viena stunda- piedzīvojums. Gluži kā valdorfpedagoģijas paraugstunda, jo piedzīvotais un redzētais Annu tā sajūsmināja!
Auni bija krietnu laiku ēduši, kad atnāca pie mūsu galda un apgūlās. Te viss aitu atgremošanas process bija skaidrāk par skaidru nodemonstrēts.
Anna jautāja:'' Ko viņi tur gremo? Kas viņiem tajos vaigos?"
Atbildēju:"' Skaties!"'
Ja rodas izdevība - pavērojiet, tas ir patiesi aizraujoši. Aitas vaigi piepildās. tas tiek cītīgi gremots pa muti. Tam seko rīšanas process un tad, no vēdera gala ar spazmātisku kustību,mutē atkal nonāk barība, kas jāsagremo.
Anna ar šiem vērojumiem aizrāvusies jau trēšo dienu. No rīta ceļas ar teikumu:" Jāiet pie aitām, skatīties kā atgremo. Tas ir tā , it kā man būtu nopirkta jauna rotaļlieta," smejas un aizskrien.
Es domāju, mācību procesā - kuņģa uzbūve atgremotājdzīvniekiem - nekādas problēmas vairs neradīsies.
Patiesībā blogu izveidojām ar domu - iepazīstināt ar " Asniņa" ikdienu un tādējādi stāstīt par pedagoģiskām idejām un centieniem. Paliekot bez bērnudārza, īsti nevarēju atrast pamatu uz kā balstīt bloga saturisko virzību. Taču meiteņu (lasi - mammu) pamudināta -stāsti, stāsti- esmu atradusi veidu, kā skoloties " Annas skolā". Stāstīšu un rādīšu - ko darīt, lai tiktu uz skolu.
Nākamajā reizē -par burtiem. Jā, tieši vasaras laiciņā, ir tik jauki burtoties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru