piektdiena, 2014. gada 10. janvāris

Sveiki Jaunajā gadā!
 Jauns gads ar jaunām domām un darbiem. Svētki tik svētīgi un mierīgi izbaudīti, priecājoties vienam par otru, par kopā pavadīto laiku, par sarunām,par smiekliem un jociņiem, par sirsnīgiem brīžiem, kad asaras sariešas acīs.Par šo kopā pavadīto laiku, kurā pasaule nevarēja joņot galvu reibinošā ātrumā un diktēt savus noteikumus. Un šīs  2 nedēļas būs devušas mums abiem ar vīru un mūsu bērniem spēku strādāt nākošo gada posmiņu.
                                   Kāpēc gan Adventa vainagā vienmēr jāievieto sveces?
                                   Mūsu kaķis tur ievietojas pats.
Mums katram dzīvē veicami savi uzdevumi. Un, ja ceļš ir Dieva svētīts, tad vienkārši - viss notiek, kā pasakās, kur kamolītis rit uz priekšu un tev atliek vien teciņus skriet pakaļ.Vecajā gadā palikušas skumjas par trīsgadīgo skoliņu un deviņgadīgo ''Asniņu'', kuru vienkārši vairs nav. Bet ir mani bērni, es un mums jāturpina augt. ''Annas skola'' bija iedevusi man brīvdienas, jo dators vairāk atradās labotavā , nekā mājās. Tas , droši vien tāpēc, lai nesarakstu kaut ko lieku. Un šajā, no kompītera brīvajā laikā, mēs ražojām ''kūkas'', jo kuru gan interesē izglītošanās, ja var ''kūkot''.
                                   Kūkas bija visās iespējamās vietās.
                                            Šīs tādas meiteņu kūciņas, mazajām princesītēm.


                                         Varbūt kādu šokolādaināku?

                                      Kūciņas pildītas ar piparkūkām, žāvētiem dārza labumiem
                                      un šokolādītēm tika dāvanās visiem, visiem.

Bet ja jums jau saldumu ir gana un esat gatavi teikt: ''Paldies par kūkām!'', tad var jau arī nopietnāk, tā , lai pelēkajām šūniņām arī ir ko'' sagremot''.

''Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piekrāpuši,tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija  izzinājis.
Tad piepildījās pravieša Jeremija runātie vārdi :''Brēkšana bija dzirdama , daudz raudu un vaimanu; Rachele apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.''
                                                                                               Mateja evanģelijs 2. nod.16.-18. pants.
Ja nu galīgi nav saprotams, par ko ir šis stāsts, tad ir vērts to izlasīt plašāk par citātu, lai uztvertu domu. Bet šī ir viena no realitātēm notikumam, kuru mēs izdziedam ar aizkustinājumu ''Klusa nakts, svēta nakts". Eglīte izsmaržo, dāvanas saņemtas, Ziemassvētki galā.Padarīts. bet ļaunais nesnauž, ir piedzimis Jauns Ķēniņš, kas apdraudēs ļaunā valstību.Mums grūti to pat iedomāties, ka varas vīri vienkārši iebrūk kādā pilsētiņā un mūsu acu priekšā nogalina bērnus. Jā , tik acīm redzamai vardarbībai būtu kāda rezonanse, bet šo 2000 gadu laikā arī ļaunums ir tapis gudrāks un rafinētāks noziedznieks. Viņš neiznīcina bērnus fiziski, tagad viņam ir ieroči ar ko iznīcināt bērnu dvēseles.
Un to ieraudzīt ir daudz grūtāk,jābūt (šoreiz domāju mūs- vecākus) uzmanīgiem katru brīdi, katrā mūsu bērnu darbībā. Mēs tiekam noslogoti vajadzīgos un nevajadzīgos darbos,atņemot mums laiku, spēku un mīlestību, ko varētu veltīt bērniem. Valsts vīri, mediji, reklāmisti nosaka mūsu standartus,kuiem mēs, nezin kāpēc, cenšamies sekot.Bērniem tādā un tāda vecumā noteikti jāzin tas un tas, tev vislabāk jāguļ uz šī matrača un jāskalo veļa ar vislabāko skalotāju, ja dzersi šo minerālūdeni, tabletes un bērnu pie skolas datora sēdināsi jau tikko viņš mācēs sēdēt, TAD..........
Tad ļaunais varēs viņu vadīt, kā patstāvīgi nedomājošu, ar pulti vadāmu cilvēciņu, kurš ir gatavs izpildīt visas dotās direktīvas. Pēc iespējas mazāk nodarboties ar mūziku un patiesu muzicēšanu (muzicēšana notiekti nav darba burtnīcas krāsošana vai dziedāšana mūz. diska pavadījumā), pēc iespējas mazāk darboties ar krāsām , materiāliem, iepazīt darbošanos mākslā un vispār labā NEKO neradīt. Šo virzienu jau pilnā gaitā realizē mūsu izglītības sistēma.Visiem ir jābūt vienādiem, jo darba burtnīcā pareizā atbilde ir tikai viena.BET Salamans mums māca:
''Pāri visam, kas jāsargā,sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!''  
                                                                                           Salamana pamaācības 4:23
 Un mums palīdzībai un drosmei ir kāds jauns līdzeklis



Vienkārši izlasi, varbūt tā kļūst par tavu rokasgrāmatu un drosmes ''kapsulu''(kurš tādu apēd , kļūst drosmīgs).Tā kā esmu zaudējusi savu divu gara bērnu fiziskās izpausmes( skoliņu un bērnudārzu), tad šī grāmata man ir palīdzējusi celties un turpināt. Paldies arī Leldei, Agatei,Kristīnei par atbalstu, lai izglābtos arī mans gars. PALDIES.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...