"Asniņa"ikdienas norises balstās uz " trīs vaļiem". Pirmais no tiem - kristietība, otrais - valdorfpedagoģijas pamatprincipi un trešais - Zviedrijā radīta bērnu izglītošanas sistēma, ko vienkāršoti varētu nosaukt par dzīvi brīvā dabā jeb laukā dzīvošanos jebkuros laika apstākļos. Savulaik rakstīju projektu, un sadarbībā ar Ziemeļvalstu biroju, Zviedrijas un Norvēģijas bērnudārzos un skolās mācījos "dzīvot brīvā dabā jebkuros laika apstākļos"...... Un nu jau visā pasaulē attīstījusies dzīvelīga "ārā dzīvotāju" kustība. Un gluži kā ar valdorfpedagoģiju, šī kustība ir izplatījusies pa visu pasauli, rezonansi iegūstot pat Japānā, Krievijā par "veco'' Eiropu pat nerunājot.(ja ir interese var interneta plašumos pameklēt zviedru nosaukumu -I Ur och Skur.)Mūsdienu mazuļi ir tie, kas lems nākotni, tādēļ zviedri tālredzīgi nodarbojas ar izglītību un izveido mācību sistēmu. Sistēmas pamatā kāpnes pa kurām kāpjot augšup bērni mācās:
- būt dabā, jo dabā bērni attīstās dabīgi- balansē, ložņā, lēkā, kāpj kokos .Turklāt katru dienu daba ir citāda. Var mācīties vērot, salīdzināt, brīnīties un priecāties.
- piedzīvot un vērot dabu;
- saprast dabu;
- kā cilvēks ietekmē dabu;
- kā sargāt dabu(visbiežāk no cilvēkiem);
- kā ietekmēt dabu.
Tā, uzraušoties pa šīm kāpnītēm un nokļūstot Vides ministrijā, vismaz ir cerība, ka cilvēkam ir apjausma KO DARĪT. Zviedrijā izstrādāti mācību materiāli un simtiem lietu, lai droši dotos dabā(apģērbi un apavi), vērotu(palielināmie stikli, trauciņi utt.), mācītos(ielaminēti māc.materiāli, instrumenti utt.) un pat ēšanai un dzeršanai ērti un izturīgi trauki,kurus parocīgi piestiprināt mugursomām. Vēl ir arī palīgi, kas palīdz iepazīt dabu -Skogmulle, latviski nosaukts par Mulli. Meža cilvēciņš ar saviem draugiem-Laxe, kas atbild par ūdeņiem un arī atbildīgais par kosmosu(baidos, ka nepareizi uzrakstīšu vārdu, tāpēc paliks anonīms).
Arī mēs katru otrdienu, neraugoties uz laika apstākļiem, dodamies uz mežu. Un kārtējo reizi mūs sagaidīja "draudzīgā" vide.
Vasaras laikā te tapis arī galdiņš ar soliem,bet....
Kad pirms deviņiem gadiem uzsākām savas meža gaitas, kopā ar vecākiem iztīrījām visas piemēslotās bumbu bedres, atkritumu izgāztuves. Tā mācījāmies, kas mežā ir dabisks atradums(sēnes, čiekuri, lapas,zari u.c.) un kam te noteikti nevajadzētu atrasties(paši varat iedomāties.....)
Tādēļ uz mežu ņemam līdzi lielos meža ratus, maisus un grābekļus. Var tikai apbrīnot bērnu pacietību reizi no reizes ATKAL tīrīt un kopt.
Tā nu mēs ar pilniem ratiem dodamies mājup.Bet ne jau vienmēr rati izmantoti tikai šādām vajadzībam. Dažkārt ratos mājupceļā guļ kāds "tuntuļu Jurītis",jo meža ceļš ir izrādījies tik nogurdinošs.
Bet mežā notiek arī daudz saistošākas lietas, piemēram, zivju makšķerēšana,
dzimšanas dienas svinības,
dažnedažādu būdu, eju u.c. celtniecība.
Nobiegumā vēl tikai mazs valodas jociņš, kas izveidojās latviskojot Mulles tēlu. Mums mājās ir speciālās meža bļodiņas, kuras mani bērni, sākumā pat nesapratuši valodas joku, sauca par muļļu bļodām. Neraugoties uz nesimpātisko iesauku, trauki ir lieli, ērti un ,galvenais, ceļojumā gatavotais ēdiens tajos VIENMĒR garšo izcili!
