Annas skola

Te Līga Šaule. Esmu 3 bērnu mamma. Haralds (2 gadi) šobrīd ir Asniņš. Helēna (7 gadi) ir uzsākusi skolas gaitas, tāpēc nu var saukties par Lakstiņu. Eduards (11 gadi) jau ir piektklasnieks, tāpēc dēvējams par Veco Lakstu. 

Ar "Asniņu" esam kopā kopš pirmās bērnudārza pastāvēšanas dienas.Daudz klausījušies, mācījušies, kopā darījuši un piedzīvojuši. Tāpēc ir ar ko padalīties. Šoreiz par rotaļlietām.

Vai jūs zināt, kas ir attēlā redzamais priekšmets? Rokdarbniecēm vajadzētu atpazīt. Tas ir ļoti bieza kartona konuss, uz kura tin dziju. To pēc dzijas izlietošanas var izmest atkritumos vai izmantot kā iekuru. Tikai ne tajās mājās, kurās dzīvo divgadnieki! Šajā gadījumā nākas piedzīvot brīnumainās pārvērtības.

Reiz šāds konuss vakarā pēc adīšanas man bija palicis uz galda. Oho, kāds atradums otrā rītā tas bija manam divgadniekam. Nākamās nedēļas laikā šim, manuprāt, atkritumam tika atrasti fantastiski pielietojumi.

 Izrādījās, ka

pieliekot ar spico galu pie mutes, tas ir mikrofons,

viena rokas kustība – un tā jau ir taurīte,

paceļam pie acs un varam lūkoties tālskatī,

uzliekam uz galvas – ir cepurīte,

iebāžam tajā roku – esam tikuši pie cimda,

pagriežam otrādi un ieliekam iekšā no mammas dziju groza nočiepto kamolu –  saldējums.

Kad pēc laiciņa Haralds savā īpašumā ieguva otru šādu lietu, tad rotaļa uzņēma jaunus apgriezienus, jo nu varēja būt zaķis ar divām ausīm vai badīgā kaza.

Bērnu ārste M.Gloklere savā grāmatā „Bērns" raksta:  "Bieži lietotās, viltīgi iecerētās un "pabeigtās" gatavās rotaļlietas neatstāj vietu fantāzijai. Rūpnieciski izgatavoto rotaļlietu tehniskās iespējas un radītie gaismas efekti, kaut gan ir fascinējoši, bērnu atstāj pasīva vērotāja lomā, nevis attīsta līdzdarbošanos."

Bērns mācās atdarinot. Savās rotaļās viņš atdarina to, ko ikdienā redz un piedzīvo. Par neatņemamu mūsu, pieaugušo, dzīves daļu ir kļuvuši mobilie telefoni. Bērnu, arī pavisam mazu, rotaļās tā ir svarīga detaļa. Lai šo vajadzību apmierinātu, mēs varam doties uz veikalu un nopirkt rozā, spožu, ar mūziku utt. Ķīnā ražotu plastmasas izstrādājumu. Bet varam iet citu ceļu un piedzīvot, ka bērns par baltu velti pats sev var sarūpēt mobilo telefonu. Paskatieties uzmanīgi sev apkārt! Tie taču pat pa zemi mētājas! Istabā – plakanais koka klucītis no kluču groza, etiķete no tēta jaunajām zeķēm (šis modelis ir īpaši labs, jo atlokāms). Laukā – koka miza, pagales šķila, akmens utt. Un nu vairs nav jāuztraucas, vai, santīmus vērtais  izstrādājums nesatur kaitīgas sastāvdaļas, bet tikai un vienīgi jāpriecājas. Par ko? Jūsu bērnam tiek atdzīvināta fantāzija, viņa rociņas sajūt un mācās atšķirt gludo, auksto akmens telefonu no raupjā, varbūt mitrā un atskabargainā  koka modeļa. Tās ir rotaļlietas, kuras pieejamas visiem un vienmēr. Un, ja jūs, mīļie vecāki, nekas no iepriekš minētā nav pārliecinājis, tad ņemiet vērā faktu, ka šīs rotaļlietas ir draudzīgas ne tikai dabai un bērnam, bet arī jūsu maciņam.