piektdiena, 2013. gada 27. septembris

Te Līga Šaule. Esmu 3 bērnu mamma. Haralds (2 gadi) šobrīd ir Asniņš. Helēna (7 gadi) ir uzsākusi skolas gaitas, tāpēc nu var saukties par Lakstiņu. Eduards (11 gadi) jau ir piektklasnieks, tāpēc dēvējams par Veco Lakstu. 

Ar "Asniņu" esam kopā kopš pirmās bērnudārza pastāvēšanas dienas.Daudz klausījušies, mācījušies, kopā darījuši un piedzīvojuši. Tāpēc ir ar ko padalīties. Šoreiz par rotaļlietām.




Vai jūs zināt, kas ir attēlā redzamais priekšmets? Rokdarbniecēm vajadzētu atpazīt. Tas ir ļoti bieza kartona konuss, uz kura tin dziju. To pēc dzijas izlietošanas var izmest atkritumos vai izmantot kā iekuru. Tikai ne tajās mājās, kurās dzīvo divgadnieki! Šajā gadījumā nākas piedzīvot brīnumainās pārvērtības.
Reiz šāds konuss vakarā pēc adīšanas man bija palicis uz galda. Oho, kāds atradums otrā rītā tas bija manam divgadniekam. Nākamās nedēļas laikā šim, manuprāt, atkritumam tika atrasti fantastiski pielietojumi.
 Izrādījās, ka
pieliekot ar spico galu pie mutes, tas ir mikrofons,

viena rokas kustība – un tā jau ir taurīte,

paceļam pie acs un varam lūkoties tālskatī,

uzliekam uz galvas – ir cepurīte,

iebāžam tajā roku – esam tikuši pie cimda,

pagriežam otrādi un ieliekam iekšā no mammas dziju groza nočiepto kamolu –  saldējums.

Kad pēc laiciņa Haralds savā īpašumā ieguva otru šādu lietu, tad rotaļa uzņēma jaunus apgriezienus, jo nu varēja būt zaķis ar divām ausīm vai badīgā kaza.

Bērnu ārste M.Gloklere savā grāmatā „Bērns" raksta:  "Bieži lietotās, viltīgi iecerētās un "pabeigtās" gatavās rotaļlietas neatstāj vietu fantāzijai. Rūpnieciski izgatavoto rotaļlietu tehniskās iespējas un radītie gaismas efekti, kaut gan ir fascinējoši, bērnu atstāj pasīva vērotāja lomā, nevis attīsta līdzdarbošanos."
Bērns mācās atdarinot. Savās rotaļās viņš atdarina to, ko ikdienā redz un piedzīvo. Par neatņemamu mūsu, pieaugušo, dzīves daļu ir kļuvuši mobilie telefoni. Bērnu, arī pavisam mazu, rotaļās tā ir svarīga detaļa. Lai šo vajadzību apmierinātu, mēs varam doties uz veikalu un nopirkt rozā, spožu, ar mūziku utt. Ķīnā ražotu plastmasas izstrādājumu. Bet varam iet citu ceļu un piedzīvot, ka bērns par baltu velti pats sev var sarūpēt mobilo telefonu. Paskatieties uzmanīgi sev apkārt! Tie taču pat pa zemi mētājas! Istabā – plakanais koka klucītis no kluču groza, etiķete no tēta jaunajām zeķēm (šis modelis ir īpaši labs, jo atlokāms). Laukā – koka miza, pagales šķila, akmens utt. Un nu vairs nav jāuztraucas, vai, santīmus vērtais  izstrādājums nesatur kaitīgas sastāvdaļas, bet tikai un vienīgi jāpriecājas. Par ko? Jūsu bērnam tiek atdzīvināta fantāzija, viņa rociņas sajūt un mācās atšķirt gludo, auksto akmens telefonu no raupjā, varbūt mitrā un atskabargainā  koka modeļa. Tās ir rotaļlietas, kuras pieejamas visiem un vienmēr. Un, ja jūs, mīļie vecāki, nekas no iepriekš minētā nav pārliecinājis, tad ņemiet vērā faktu, ka šīs rotaļlietas ir draudzīgas ne tikai dabai un bērnam, bet arī jūsu maciņam.

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Laimīgu Jauno gadu!

Šoreiz sākšu ar dzejnieka vārdiem. VIKS  Faraonu dārgumi:
                    Putni laiž uz dienvidiem,
                    bērni jož uz klasi.
                    Klase - tas ir kontinents
                    starp dārziņu un pasi.
                  .........
                           Faraonu dārgumi,
                           citā vārdā - prātiņš,
                           jo bez tā tu paliksi
                           bumbiņa un kātiņš.
                                                   Bumbiņu var paspārdīt,
                                                   pārlaužams ir kātiņš,
                                                   bet pamēģini izdarīt
                                                   kaut ko tam , kam prātiņš.
                                       Mēģināji? Dabūji?
                                       Tikai vilka pasi.
                                       Tāpēc labāk skolā nāc,
                                       labāk nāc uz klasi.

"Asniņā" skološanās sākas ar darbošanos virtuvē.Darbinieku gan nav daudz, jo lielākā daļa ir devusies līdzi brāļiem vai māsām uz skolu svinīgajiem brīžiem. Taču kādam ir arī jāgādā, lai svētku mielasts ir gatavs.

           
                  Un, lūk, galds jau klāts!


                                            Arī ēdāji nav ilgi jāgaida.

Kad "uzkodas" bija pievārētas, skolas bērni sagaidīti (daļa izaugušo "asniņu'" pirmajā skolas dienā joprojām iegriežas bērnudārzā, lai kopīgi ēstu kūku, palielītos- cik katrs izaudzis vasaras laikā, kādi jaunumi sagaidījuši skolā),tad laiks ciemoties un mieloties pa īstam. Atkalredzēšanās prieks bija tik liels (vai arī izsalkums bija varens), ka veselo kūku neviens neattapa nofotografēt, tomēr pēdējo gabaliņu paspējām iemūžināt.



Pēc ēšanas kārtīgs latvietis dodas.....atkal uz veikalu, lai domātu par rītdienu.


Kamēr mazie darbojas , lielie jau var pārspriest skolas ziņas. Ir interesanti vērot, kā saglabājas bērnu attiecības arī tad, kad viņi izaug  .Nākot dārziņā vecuma starpība ir diezgan liela, mazākajiem 2-3 gadi, bet lielākajiem jau 7. Taču ikdienā to tik izteikti nemaz nemana,jo lielie palīdz mazajiem, bet mazie ar apbrīnu skatās uz lielajiem un mācās, un mācās, un mācās...Ne jau tikai tās labās un pareizās lietas! Bet skolas laikā atšķirība tik pamanāma. Kurš jau 5. klasē, kurš tikai 1.
Laimīgu jauno skolas gadu lielie un mazie "asniņi"! Īpaši jau mazie,jo Saldus novada domei  jaunajā sasaukumā alternatīvas  pedagoģijas izglītības iestāde vairs nešķiet vajadzīga. Protams, ja vecāki grib kaut ko" ekskluzīvu'" saviem bērniem, tad viņi varēs maksāt paši par savu bērnu "īpašajām" vajadzībām, jo domnieku uzdevums taču ir rūpēties par pašvaldības ēkām! Citādāki bērni nemaz nedrīkst būt ,jo mūsu izglītības sistēmā  katram jautājumam ir tikai viena pareizā atbilde. Neiedomājies būt radošs un situāciju atrisināt pats pēc sava prāta. Tomēr ,tie kuri vēl spēj fantazēt, iedomājieties , kā attīstījusies būtu mūsu zemīti pēdējos 20 gadu laikā,ja drosmīgie, radošie un uzņēmīgie būtu varējuši realizēt savas ieceres. Un apkārtējie, mēs visi , palīdzētu to īstenot. Kaut tikai mazliet, mazlietiņ. Atbalstītu, uzmundrinātu, paslavētu. Laimīgu skolas gadu!




Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...