Te Līga Šaule. Esmu 3 bērnu mamma. Haralds (2 gadi) šobrīd ir
Asniņš. Helēna (7 gadi) ir uzsākusi skolas gaitas, tāpēc nu var saukties par
Lakstiņu. Eduards (11 gadi) jau ir piektklasnieks, tāpēc dēvējams par Veco
Lakstu.
Ar "Asniņu" esam kopā kopš pirmās bērnudārza
pastāvēšanas dienas.Daudz klausījušies, mācījušies, kopā darījuši un
piedzīvojuši. Tāpēc ir ar ko padalīties. Šoreiz par rotaļlietām.
Vai jūs zināt,
kas ir attēlā redzamais priekšmets? Rokdarbniecēm vajadzētu atpazīt. Tas ir
ļoti bieza kartona konuss, uz kura tin dziju. To pēc dzijas izlietošanas var
izmest atkritumos vai izmantot kā iekuru. Tikai ne tajās mājās, kurās dzīvo
divgadnieki! Šajā gadījumā nākas piedzīvot brīnumainās pārvērtības.
Reiz šāds konuss
vakarā pēc adīšanas man bija palicis uz galda. Oho, kāds atradums otrā rītā tas
bija manam divgadniekam. Nākamās nedēļas laikā šim, manuprāt, atkritumam tika
atrasti fantastiski pielietojumi.
Izrādījās,
ka
pieliekot ar
spico galu pie mutes, tas ir mikrofons,
viena rokas
kustība – un tā jau ir taurīte,
paceļam pie acs
un varam lūkoties tālskatī,
uzliekam uz
galvas – ir cepurīte,
iebāžam tajā roku
– esam tikuši pie cimda,
pagriežam otrādi
un ieliekam iekšā no mammas dziju groza nočiepto kamolu – saldējums.
Kad pēc laiciņa
Haralds savā īpašumā ieguva otru šādu lietu, tad rotaļa uzņēma jaunus
apgriezienus, jo nu varēja būt zaķis ar divām ausīm vai badīgā kaza.
Bērnu ārste M.Gloklere
savā grāmatā „Bērns" raksta: "Bieži lietotās, viltīgi iecerētās un "pabeigtās" gatavās rotaļlietas neatstāj vietu fantāzijai. Rūpnieciski izgatavoto
rotaļlietu tehniskās iespējas un radītie gaismas efekti, kaut gan ir
fascinējoši, bērnu atstāj pasīva vērotāja lomā, nevis attīsta līdzdarbošanos."
Bērns mācās
atdarinot. Savās rotaļās viņš atdarina to, ko ikdienā redz un piedzīvo. Par
neatņemamu mūsu, pieaugušo, dzīves daļu ir kļuvuši mobilie telefoni. Bērnu, arī
pavisam mazu, rotaļās tā ir svarīga detaļa. Lai šo vajadzību apmierinātu, mēs
varam doties uz veikalu un nopirkt rozā, spožu, ar mūziku utt. Ķīnā ražotu
plastmasas izstrādājumu. Bet varam iet citu ceļu un piedzīvot, ka bērns par
baltu velti pats sev var sarūpēt mobilo telefonu. Paskatieties uzmanīgi sev
apkārt! Tie taču pat pa zemi mētājas! Istabā – plakanais koka klucītis no kluču
groza, etiķete no tēta jaunajām zeķēm (šis modelis ir īpaši labs, jo atlokāms).
Laukā – koka miza, pagales šķila, akmens utt. Un nu vairs nav jāuztraucas, vai,
santīmus vērtais izstrādājums
nesatur kaitīgas sastāvdaļas, bet tikai un vienīgi jāpriecājas. Par ko? Jūsu
bērnam tiek atdzīvināta fantāzija, viņa rociņas sajūt un mācās atšķirt gludo,
auksto akmens telefonu no raupjā, varbūt mitrā un atskabargainā koka modeļa. Tās ir rotaļlietas, kuras
pieejamas visiem un vienmēr. Un, ja jūs, mīļie vecāki, nekas no iepriekš minētā
nav pārliecinājis, tad ņemiet vērā faktu, ka šīs rotaļlietas ir draudzīgas ne
tikai dabai un bērnam, bet arī jūsu maciņam.