Jeb kā dzīvot blogpasaulē bez fotoaparāta? Vakar devāmies mazā Kurzemes ceļojumā,lai iepazītos ar ļaudīm,kas Kandavas pusē domā un meklē labākos veidus kā audzēt savus "asniņus" (lasi-bērniņus).Ko gan var citiem pastāstīt, ja ,gluži kā vecajā televizorā, skaņa jeb burti ir, bet BILDES nav. Cerēsim, ka no kļūdām jau mācās( arī tik senas učenes kā es). Neviens meistars no debesīm nekrīt. Arī tad, ja sava meistarība jāparāda mammas vai tēta statusā. Bet pats lielākais sākums jau ir tas, ka vēro un domā par savu bērnu, meklē tieši viņam vissaulaināko, labvēlīgāko vietiņu. Pedagoģija ir rada dārzniecībai, jo ikvienā ģimenē bērniņš ienāk kā nenosakāmas šķirnes sēkliņa,kuru tad mēs lolojam un rūpējam, nu vismaz cenšamies, lai no tās izaugtu kas ,mūsuprāt, izcili skaists un labs. Bet ,kā jau dārzā, no dažādām sēklām izaug atšķirīgi augi, pat no vienas šķirnes sēklām , vienādos apstākļos audzētām, rezultāti ir TIK atšķirīgi! Kurš gan nezin šo -visus mīlam vienādi, visiem vienādi apstākļi, vienā ģimenē auguši - bet redz kā sanācis....
Bet ir vērts lasīt, meklēt, klausīties un stundām diskutēt, dalīties pieredzē un strīdēties, līdz vienā brīdī tava mammas intuīcija priekā gavilēs:" Tas ir par mani, tas der, tā dēļ ir vērts censties!" Un tu būsi atradis savu attīstības un sevis izzināšanas ceļu.Svarīgi tikai nenobīties, jo iespējams, ka šis ceļš nav asfaltēts un smaidīgiem līdzcilvēkiem pārpildīts. Tas tik un tā ir TAVS, uz tā būs TAVI nobrāztie ceļgali, TAVAS asaras un dusmas, un noteikti arī TAVAS LIELĀS UZVARAS.(Tādas kā izkususī koņčīte, kautrīgi pastieptajā roķelē, atnesta no drauga ballītes vai telefona zvans no 17-gadīgā:" Mamm, vai tev viss labi, nevajag palīdzēt?"
Lai nu izdodas Kandavniekiem un mums katram droši iet savus ceļus! Un ja vēl izdodas satikt SAVĒJOS, pa šo pašu ceļu ejošos, tad....
Laimīgu ceļu!
