sestdiena, 2013. gada 10. augusts

Kā iesist naglu bez āmura, sašūt kleitu bez adatas.

Jeb kā dzīvot blogpasaulē bez fotoaparāta? Vakar devāmies mazā Kurzemes ceļojumā,lai iepazītos ar ļaudīm,kas Kandavas pusē domā un meklē labākos veidus kā audzēt savus "asniņus" (lasi-bērniņus).Ko gan var citiem pastāstīt, ja ,gluži kā vecajā televizorā, skaņa jeb burti ir, bet BILDES nav. Cerēsim, ka no kļūdām jau mācās( arī tik senas učenes kā es). Neviens meistars no debesīm nekrīt. Arī tad, ja sava meistarība jāparāda mammas vai tēta statusā. Bet pats lielākais sākums jau ir tas, ka vēro un domā par savu bērnu, meklē tieši viņam vissaulaināko, labvēlīgāko vietiņu. Pedagoģija ir rada dārzniecībai, jo ikvienā ģimenē bērniņš ienāk kā nenosakāmas šķirnes sēkliņa,kuru tad mēs lolojam un rūpējam, nu vismaz cenšamies, lai no tās izaugtu kas ,mūsuprāt, izcili skaists un labs. Bet ,kā jau dārzā, no dažādām sēklām izaug atšķirīgi augi, pat no vienas šķirnes sēklām , vienādos apstākļos audzētām, rezultāti ir TIK atšķirīgi! Kurš gan nezin šo -visus mīlam vienādi, visiem vienādi apstākļi, vienā ģimenē auguši - bet redz kā sanācis....
    Bet ir vērts lasīt, meklēt, klausīties un stundām diskutēt, dalīties pieredzē un strīdēties, līdz vienā brīdī tava mammas intuīcija priekā gavilēs:" Tas ir par mani, tas der, tā dēļ ir vērts censties!" Un tu būsi atradis savu attīstības un sevis izzināšanas ceļu.Svarīgi tikai nenobīties, jo iespējams, ka šis ceļš nav asfaltēts un smaidīgiem līdzcilvēkiem pārpildīts. Tas tik un tā ir TAVS, uz tā būs TAVI nobrāztie ceļgali, TAVAS asaras un dusmas, un noteikti arī TAVAS LIELĀS UZVARAS.(Tādas kā izkususī koņčīte, kautrīgi pastieptajā roķelē, atnesta no drauga ballītes vai telefona zvans no 17-gadīgā:" Mamm, vai tev viss labi, nevajag palīdzēt?"
  Lai nu izdodas Kandavniekiem un mums katram droši iet savus ceļus! Un ja vēl izdodas satikt SAVĒJOS, pa šo pašu ceļu ejošos, tad....
                        Laimīgu ceļu!

piektdiena, 2013. gada 9. augusts

Ilgdzīvotājs "Asniņš"

2004. g. tātad tapa bērnudārzs "Asniņš", kas ir kristīga pirmsskolas iestāde, kuras pedagoģijas pamatbalsti ir valdorfpedagoģija un Zviedrijā dzimušais pedagoģijas novirziens "Dzīve brīvā dabā".


"Annas skolā" gribam stāstīt par dzīvi un piedzīvojumiem "Asniņā", jaunumiem un mūžsenām konsekvencēm pedagoģijā.
Tā mums iet:
Mammas taču parasti palasa pasaciņu, lai bērniem saldāks miedziņš.

Mēs esam jau lielas, pasakas varam arī izspēlēt, kā īstas aktrises. 

Sveiki, Annas skolā!

Kāpēc augustā jau skolā? Pašā vasaras karstumā (ārā kā nekā +33) domas par skolu būtu ne sevišķi iederīgas, BET 

  • dzīve ar bērniem skolā un bērnudārzā ir mana dzīves neatņemama sastāvdaļa jau 30 gadus (hobijs, dzīvesveids, aizraušanās un galu galā maizes darbs);
  • Anna ir mūsu ģimenes pastarīte.
    Abi ar vīru jau 20 gadus esam "pazīstami" ar valdorfpedagoģiju. Mūsu vecākie bērni ir gājuši parastajā bērnudārzā un skolā. Bet Dievs mums 20 gadu garumā ir ļāvis ceļot un mācīties dažādās pasaules skolās. Annas atnākšana pie mums lika sasparoties un izlemt - mēs gribam un varam savam bērnam dot kaut ko ,mūsuprāt, ļoti labu un derīgu. Ņēmām un izveidojām privātu kristīgu bērnudārzu "Asniņš" - domāt pirmām kārtām jau Annai.


7 gadu vecumā Annai bija jāatrod skola. Es centos apvaldīt savas ambīcijas un neiecietību pret pastāvošo izglītības sistēmu, kur galvenais ir akadēmisko zināšanu apgūšana un reproducēšana. Anna pirmajā klasē apmeklēja valsts skolu. Es ļoti centos!!! Bet 31. maijā secināju, ka mana bērna pamatieguvums ir nepamatotas bailes par darba novērtējumu un prasme dzēst! dzēst! dzēst!... tad...

Annai tapa sava skola, kurā 3 pastāvēšanas mācījās 10 bērni.

Kad Annai kāds jautā : "Kurā skolā tu mācies?"
Anna atbild : "Mammas skolā!"

Es to saucu par "Annas skolu", jo mani bērni Anna, Dāvids, Mārtiņš ir mūsu SKOLOTĀJI.

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...